Kopš aizvadītā gada augusta Klinta un Ēriks ar bērniem – meitu Amandu (seši gadi) un dēlu Regnāru (trīs gadi) dzīvo skaisti izremontētā un iekārtotā trīsistabu dzīvoklī Bauskas novada Vecumnieku pagasta Misā.
Par to raksta laikraksts Latvijas avīze un portāls la.lv. Publicējam daļu no šī raksta (links uz pilnu rakstu materiāla noslēgumā)
Tā ir Ērika dzimtā puse, kur viņš audzis un skolā gājis, kur tagad tuvākā un tālākā apkārtnē mīt dzimtas locekļi, tajā skaitā tēvs un māte, četri brāļi ar ģimenēm.
Klinta un Ēriks Rājevi pēc astoņiem prombūtnes gadiem Dienvidanglijā pērn atgriezās Latvijā. Tas nebija spontāns lēmums, jaunā ģimene šim solim gatavojās pamatīgi, pārdomāti un ilgi. Jo saprata – ja atskries kā uz ugunsgrēku, iespējams, apsvilinās spārnus un vajadzēs atkal doties peļņā uz svešu zemi.
Tālredzīga rīcība
“Es biju iniciators, ka jāatgriežas Latvijā. Man, lauku zēnam, bija grūti pieņemt dzīvi Anglijā uz pilsētas akmeņiem, to, ka pastāv dažādi ierobežojumi, ja tu gribi atpūsties brīvā dabā, iekurt ugunskuru, uzcept desiņas, sēņot vai makšķerēt. Makšķerēt Anglijas upēs, dīķos un ezeros jau vari, bet noķertā zivs ir jāpalaiž atpakaļ ūdenī.
Kad mums ģimenē piedzima bērni, domāju, vai tiešām viņiem vajadzēs uzaugt uz akmeņiem, neizbaudot to, kā ir basām kājām skraidīt pa pļavu. Un vēl man nebija izprotami Anglijā pastāvošie bargie noteikumi attiecībā uz bērnu audzināšanu
– to, ka līdz 12 gadu vecumam nedrīkst atstāt vienu dzīvoklī, nemaz nerunājot par atrašanos uz ielas,” Ēriks min tikai dažus no iemesliem, kas viņu ar sievu motivējuši pieņemt nopietno lēmumu atgriezties Latvijā.
Jaunais vīrietis sācis kā smagumu izjust arī to, ka dzīve virzījusies pa vienām sliedēm, kur pieturvietas darbs–mājas–darbs visu laiku secīgi atkārtojušās.
Jā, bijušas retas tikšanās ar jauniegūtiem draugiem, pa kādam izbraukumam ārpus pilsētas, bet lielākoties dzīvojuši noslēgtā vidē.
Un parasti nekur nav gribējuši iet ārpus mājas izklaidēties, bet atpūsties un izgulēties, jo strādājuši daudz un smagi – paralēli algotajam darbam piepelnījušies, tīrot privātmājas vai darot ko citu. Strādājuši ne vien darba dienās, bet arī brīvdienās.
“Kad pēc pirmā Anglijā nodzīvotā gada bijām nodomājuši atvaļinājumu pavadīt Latvijā, sapratām, ka nevaram to atļauties, jo nav liekas naudas, neesam neko iekrājuši. Tas mums lika pārlūkot dzīvošanas paradumus un meklēt iespējas nopelnīt vairāk,” ne tik senus notikumus atceras Ēriks.
Lasi arī: Jauni MK noteikumi: Deklarācija tagad būs jāiesniedz ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem; jauna kārtība sastādīšanā
Kad arvien pārliecinošāk nostiprinājies nodoms atgriezties Latvijā, Rājevi sākuši krāt naudu, lai varētu nopirkt dzīvokli, kur ģimenei dzīvot. Tik daudz nopelnīt, lai pietiktu dzīvoklim Rīgā, nav bijis pa spēkam, taču arī neesot tīkojuši pēc dzīves lielpilsētā.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
